1Kas mīl mācību, tas mīl zināšanu,
kas nīst pārmācību, tas dulns.
2Kas labs, tas Kungam tīkams,
kas viltus pilns, tas viņam negants.
3Nestāvēs drošs, kas turas pie ļaunprātības,
bet taisno sakne netaps kustināta.
4Krietna sieva vainags savam vīram,
kā kaulu puve ir dulbure!
5Taisno domas – uz patiesību,
ļaundaru padoms – uz viltu.
6Ļaundaru runas glūn uz asinīm,
bet taisno mute – glābiņš.
7Apgāzti ļaundari un pagalam,
bet taisno nams stāvēs.
8Cik tā prāta, tik tās slavas,
kam prāts ļogans, tas citu nicināts.
9Labāk pazemīgs, kam savs vergs,
nekā augstprātīgs, kam nav maizes!
10Taisnais gādā par savu lopiņu,
bet ļaundaru sirdis ir cietas.
11Kas kopj savu zemi, tas sāts maizes,
kas dzenas pēc tukša, tas bezprātis.
12Ļaundaris traucas ļaundaru tīklos,
bet taisno sakne dod augļus.
13Mute noved ļaundari slazdā,
bet taisnais glābjas no posta.
14Cik mute prot izrunāt, tik cilvēkam laba,
un, ko rokas sastrādā, tas viņam pašam.
15Muļķa ceļš pašam šķiet taisns,
bet gudrais uzklausa padomu.
16Kad muļķis dusmīgs, to redz uzreiz,
bet gudrs slēpj aizvainojumu.
17Kas patiess, gan parādīs savu taisnību,
bet viltus liecinieks – savus melus!
18Ir, kas bilst – kā ar zobenu cērt,
bet gudro mēle dziedē.
19Patiesas lūpas pastāvēs mūžam,
tik pamirkšķinu, vairs nav melu mēles!
20Kas ļaunu kaļ, tiem sirds viļas,
kas domā uz labu, tiem prieks.
21Negadās taisnajam nekas slikts,
bet ļaundari nelaimes pilni.
22Kungam riebj melīgas lūpas,
kas dara pēc taisnības, tie viņam tīk.
23Gudrinieks apslēpj zināšanu,
bet muļķu sirds izbrēc muļķību.
24Veicīga roka izrīkos,
bet šļauga roka pildīs klaušas.
25Rūpesti nomāc cilvēka sirdi,
laipns vārds – priecē.
26Taisnais vada arī savu tuvāko,
bet ļaundaru ceļš noved maldos.
27Laiskais nenotvers medījumu,
visdārgākā manta cilvēkam – veicīgums!
28Uz taisnības takas ir dzīvība,
tās ceļš ved uz nemirstību.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.