Sakāmvārdi 7 - New Latvian Inter-confessional Bible

Brīdinājums no maukas slazdiem

1Dēls, glabā manus vārdus

un manas pavēles turi cieši!

2Glabā manas pavēles, ja gribi dzīvot,

un manu mācību kā acuraugu!

3Sien tās sev pie pirkstiem,

raksti sev sirdī kā uz lapas.

4Saki gudrībai: tu mana māsa! –

Par savu radu sauc zināšanu,

5lai abas tevi sargā no svešinieces,

no svešas sievas, kam gludena runa.

6Pa sava nama logu lūkojos,

caur režģi skatījos ārā,

7raudzījos vientiešos, pamanīju starp puišiem

kādu jaunekli gluži bez prāta.

8Tas nāk pa ielu gar šās stūri,

uz viņas namu tas soļo,

9kad krēslo vakarā diena,

nakts vidū un tumsā.

10Un, redzi, sieva, tam pretī –

maukas drānās un manīgu sirdi,

11pļāpīga, tītīga,

mājās tā nesēž,

12te viņa ielā, te tirgū –

pie katra stūra tā glūn.

13Tā satver viņu un skūpsta,

un droši tā saka viņam:

14miera upura gaļa man mājās –

šodien es samaksāju, ko solījusi,

15tādēļ es iznācu tev pretī,

lai meklētu tevi, – un atradu tevi!

16Seģenēm sasedzu savas cisas,

košiem Ēģiptes liniem,

17apšļakstīju savu gultu ar mirrēm,

ar alveju un kanēli,

18nāc jel, atdzersimies glāstu –

līdz pat rītam gavilēsim mīlā!

19Jo vīra nav mājās, viņš ir prom,

viņš devies tālā ceļā,

20naudas zuteni paņēmis līdzi,

vien pilnā mēnesī atgriezīsies. –

21Tā pievārē viņu savām runām,

gludenām lūpām piedabū viņu,

22viņš tūliņ tai seko kā kaujams vērsis

vai kā trakais, ko savalda ar važu,

23kamēr bulta pāršķeļ tam aknas –

kā putns, kas traucas cilpā

un nezina, ka būs pagalam!

24Tad nu, dēls, klausies manī,

vērīgi lūko, ko es saku!

25Tu nepievērsies tādas ceļam,

nenoklīsti uz viņas takām –

26tik daudzus tā nodurtus gāzusi,

un pulka to, ko viņa kāvusi!

27Ceļš uz šeolu – viņas nams,

lejup tas ved uz nāves kambariem!