1Un atkal es redzu visu to apspiestību, kas notiek zem saules, un redzi –
apspiesto asaras!
Un nav viņiem mierinātāja!
Un viņu apspiedēju rokā ir spēks!
Un nav viņiem mierinātāja!
2Miroņi, kas jau nomiruši, man šķiet laimīgāki par dzīvajiem, kuri vēl dzīvi,
3bet labāk par šiem abiem ir tiem, kuru vēl nav, kuri nav redzējuši to ļaundarību, kas notiek zem saules.
4Un es uzlūkoju visus pūliņus un izmanību darbā, jo tā ir cilvēka skaudība pret savu tuvāko. Tā arī ir tukšība un vēja tvarsts!
5Muļķis sēž saņemtām rokām
un ēd pats savu miesu.
6Labāk sauja rimtuma
nekā abas riekšavas pilnas
pūliņu un vēja tvarsta!
Drauga vērtība7Un atkal es redzu, ka zem saules vien tukšība.
8Viens ir, bet viņam nav otra – ne dēla, ne brāļa. Nav gala viņa pūliņiem, un acs nerod bagātībā sāta: priekš kā es nopūlos un liedzu sev prieku? Tā arī ir tukšība, un nejauks šis amats!
9Labāk diviem nekā vienam, tāpēc ka tiem tiek laba alga par viņu pūlēm.
10Ja pakritīs viens, otrs to piecels, bet vai! tam, kurš pakrīt viens pats un nav otra, kas viņu pieceļ.
11Un, ja divi guļ kopā, tad tiem ir silts, bet viens – kā lai sasildās?
12Un, ja pievarēs vienu, divi turēsies pretī, un trīskārša saite nesatrūkst ātri.
13Labāk trūcīgs, bet gudrs zēns, nekā vecs un neldzīgs ķēniņš, kurš nespēj vairs piesargāties.
14Jo, no gūstekņu nama nācis, viņš par ķēniņu kļuvis, kaut savā valstī piedzimis trūcīgs.
15Es redzēju visus dzīvos, kas staigā zem saules, esam ar to otro – to zēnu, kas nāk viņa vietā.
16Nav skaita ļaudīm, kas bija pirms viņiem abiem, – bet pēcnācēji nepriecāsies par viņu, un arī tas – tikai tukšība un vēja tvarsts.
17Uzmani savus soļus, kad ej uz Dieva namu. Pienākt un ieklausīties ir labāk, nekā kad muļķi nāk upurēt, jo tie pat nezina, ka dara sliktu.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
