1Tajā laikā Israēlā nebija ķēniņa, un dāniešu cilts tolaik meklēja sev īpašumu, kur apmesties, jo līdz šim viņi starp Israēla ciltīm neko nebija ieguvuši īpašumā.
2Dāna dēli no savām robežām sūtīja piecus savas dzimtas vīrus, tie bija vareni vīri no Coras un Eštāolas, lai tie izpēta un izlūko zemi. Viņi tiem teica: “Ejiet, izlūkojiet šo zemi!” Un tie nonāca Efraima kalnos pie Mihas nama un tur pārnakšņoja.
3Nonākuši pie Mihas nama, tie ievēroja tā jaunekļa levīta izrunu, devās turp un vaicāja viņam: “Kas tevi šurp atvedis, ko tu šeit dari, un kas tev te meklējams?”
4Viņš tiem sacīja: “Miha ir darījis tā un tā, viņš mani ir nolīdzis, un es esmu viņa priesteris.”
5Tie viņam teica: “Jel izjautā Dievu, lai zinām, vai mums veiksies ceļā, kurā mēs dodamies!”
6Un priesteris tiem atbildēja: “Ejiet ar mieru, ceļš, kurā jūs dodaties, ir Kunga ziņā!”
7Tad šie pieci vīri devās tālāk un nonāca Lajišā. Viņi redzēja ļaudis, kas tur dzīvoja drošībā, pēc sidoniešu paražām, mierīgi un bezrūpīgi, un nebija neviena, kas tajā zemē tos nosodītu un apvaldītu, un tie ir tālu no sidoniešiem, un tiem nav sakaru ar citiem cilvēkiem.
8Kad tie nonāca pie saviem brāļiem Corā un Eštāolā, viņu brāļi tiem jautāja: “Nu kā jums?”
9Un tie teica: “Taču celieties un ejam pret tiem! Mēs redzējām to zemi, un, lūk, tā ir ļoti laba! Vai jūs neko nedarīsiet? Neesiet kūtri turp doties, ejiet un ieņemiet to zemi!
10Kad turp dosieties, jūs nonāksiet pie bezrūpīgas tautas. Tā zeme ir plaša uz visām pusēm – jūsu rokās Dievs to nodevis! Tā ir vieta, kur netrūkst nekā, kas vien ir uz zemes!”
11No turienes, no Dāna dzimtas – Coras un Eštāolas – devās ceļā seši simti bruņotu vīru.
12Tie devās augšup un apmetās Kirjat-Jeārīmā Jūdā, tāpēc šo vietu sauc par Dāna nometni līdz šai dienai, redzi, aiz Kirjat-Jeārīmas.
13No turienes viņi devās pāri uz Efraima kalniem un nonāca pie Mihas nama.
14Tie pieci vīri, kas bija gājuši izlūkot Lajišas zemi, ieminējās saviem brāļiem: “Vai zināt, ka šajās mājās ir efods un mājas dieviņš, un grebts un liets tēls? Tad nu ziniet, ko darīt!”
15Un viņi nogriezās turp, iegāja pie jaunekļa levīta Mihas namā un sveicināja to ar mieru.
16Bet vārtos nostājās seši simti bruņotu vīru no Dāna dēliem.
17Un tie pieci vīri, kas gāja izlūkot zemi, devās augšā, iegāja tur, paņēma grebto tēlu, efodu, mājas dieviņu un lieto tēlu, kamēr priesteris stāvēja vārtos ar sešiem simtiem bruņotu vīru.
18Kad šie iegāja Mihas namā un paņēma grebto tēlu, efodu, mājas dieviņu un lieto tēlu, priesteris tiem teica: “Ko jūs darāt?!”
19Bet tie viņam sacīja: “Klusu! Liec roku uz mutes un nāc mums līdzi! Kļūsti mums par tēvu un priesteri. Vai tad tev ir labāk būt par priesteri viena vīra namā, nevis kļūt par priesteri Israēla cilts dzimtai?”
20Tas priesterim patika. Viņš paņēma efodu, mājas dieviņu un grebto tēlu un pievienojās šiem ļaudīm.
21Viņi devās prom, sev pa priekšu vezdami mazuļus, lopus un mantas.
22Viņi bija jau krietnu gabalu no Mihas nama, kad turienes vīri, kas bija ar Mihas namu, sapulcējās un panāca Dāna dēlus.
23Viņi sauca uz Dāna dēliem, un tie pagriezās pret viņiem un teica Miham: “Kas tad nu tev, ka esi sapulcinājis visus šos?”
24Viņš sacīja: “Jūs paņēmāt manis darinātos dievus un vēl priesteri un aizgājāt! Kas man vairs palicis?! Un jūs vēl prasāt: kas tev?”
25Bet Dāna dēli tam teica: “Lai mēs tevi vairs nedzirdētu, ka sakaitinātie vīri nemetas jums virsū, tad tu zaudēsi savu dzīvību un sava nama ļaužu dzīvības!”
26Un Dāna dēli gāja savu ceļu, bet Miha redzēja, ka tie ir stiprāki par viņu, viņš pagriezās un devās mājup.
Dāna bērni apmetas Lajišā27Paņēmuši Mihas darināto un priesteri, kas tam bija piederējis, tie nonāca Lajišā pie bezrūpīgas tautas, kas dzīvoja mierā, apkāva tos ar zobena asmeni un pilsētu nodedzināja.
28Tai nebija neviena glābēja, jo tā bija tālu no Sidonas, un tiem nebija nekādu sakaru ar citiem cilvēkiem. Tā bija Bēt-Rehobas ielejā, un turpat viņi uzcēla pilsētu un apmetās tur.
29Viņi nosauca pilsētu par Dānu – sava tēva Dāna vārdā, kurš tika dzemdēts Israēlam, sākumā pilsētas nosaukums bija Lajiša.
30Un Dāna dēli uzstādīja grebto tēlu, un Jonatāns, Gēršoma, Mozus dēla dēls, un viņa dēli bija priesteri dāniešu ciltij līdz zemes gūstniecības laikam.
31Tā viņi turēja godā Mihas grebto tēlu, ko tas bija darinājis, visu laiku, kamēr Dieva nams bija Šīlo.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
