Ecehiēla 13 - New Latvian Inter-confessional Bible

Dieva vēstījums viltus praviešiem

1Kunga vārds nāca pār mani:

2“Cilvēka dēls, pravieto pret Israēla praviešiem, kuri pravieto tagad. Saki tiem, kas pravieto paši pēc sava prāta: klausieties Kunga vārdu!

3Tā saka Kungs Dievs: ak, vai, nejēgas pravieši, kas seko savam garam un neko neredz!

4Israēl, tavi pravieši būs kā šakāļi drupās.

5Jūs nerāpāties pie mūra plaisām, jūs nesalabojāt mūri ap Israēla namu, lai Kunga dienā stātos karam.

6Viņu redzējumi ir tukšība, tie pareģo melus! Tie saka: Kungs teica, – bet Kungs tos nav sūtījis, un viņi vēl gaida, ka teiktais piepildīsies!

7Vai tad jūsu redzējumi nebija tukšība, vai jūs negvelzāt melus? Jūs sacījāt: Kungs ir teicis, – bet es neko neteicu!

8Tādēļ tā saka Kungs Dievs: jūsu tukšo vārdu un melīgo redzējumu dēļ, redzi, es būšu pret jums, saka Kungs Dievs.

9Mana roka būs pret praviešiem, kuru redzējumi ir tukšība, kas manai tautai gvelž melus padoma vietā. Tie netiks pieskaitīti Israēla namam un nenonāks Israēla zemē! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!

10Jer 6:14; 8:11Tādēļ, jā, tādēļ, ka tie maldina manus ļaudis, sacīdami: miers! – Bet miera nav! – Kad mūris jau uzcelts, tie apziež to ar kaļķi!

11Saki tiem, kas ziež kaļķi: gāzīsies lietusgāzes, un akmens krusa gāzīsies, vējš plosīs!

12Redzi, mūris sagāzīsies! Vai tad jums nejautās: kur ir tā kārta, ko jūs uzziedāt?

13Tādēļ Kungs Dievs saka: es savā niknumā sūtīšu plosošu vēju un lietusgāzes un savās dusmās akmens krusu, lai noposta niknumā!

14Es sagāzīšu mūri, ko jūs noziedāt kaļķiem, es to nobrucināšu zemē, tā pamats tiks atsegts, jūs tur iekritīsiet un būsiet pagalam! Tad zināsiet, ka es esmu Kungs!

15Tā es izgāzīšu savu niknumu pret mūri un tiem, kas nozieda to ar kaļķi. Es saku jums: nebūs ne mūra, ne to, kas zieda! –

16tā būs Israēla praviešiem, kas pravieto par Jeruzālemi, pravietodami mieru, bet miera nav!” saka Kungs Dievs.

17“Cilvēka dēls, pievērsies savas tautas meitām, kas pravieto pēc sava prāta, – pravieto tu pret viņām.

18Saki: tā saka Kungs Dievs: ak, vai tām, kas izšuj visādas burvju lentes un aproces, kas darina dažāda mēra galvas apsegus, lai atviltu manu ļaužu dzīvības, – vai savējās jūs gribat paturēt!?

19Manu ļaužu priekšā jūs mani esat apgānījušas par pāris saujām miežu un dažiem gabaliem maizes. Mirst tie, kam nebija jāmirst, un dzīvo tie, kam nebija jādzīvo, – jūs melojat maniem ļaudīm, un tie uzklausa melus!

20Tādēļ Kungs Dievs saka: redzi, es esmu pret jūsu burvju lentēm, ar kurām jūs dvēseles ķerat kā putnus, bet es tās izraušu no jūsu rokām, es tās atlaidīšu – tās, kuras jūs ķērāt kā putnus!

21Es saplēsīšu jūsu apsegus un atbrīvošu savus ļaudis no jūsu rokām, jūs viņus vairs neķersiet cilpās! Tad zināsiet, ka es esmu Kungs!

22Ar meliem jūs laupāt cerības taisnā sirdij – es tam sāpes nedarīju, bet jūs stiprinājāt ļaundara roku, lai tas neatgriežas no saviem grēkiem un neizglābj savu dzīvību.

23Tādēļ nebūs vairs ne melīgu redzējumu, ne tukšas pareģošanas – es atbrīvošu savus ļaudis no jūsu rokām. Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!”