1Kunga vārds nāca pār mani:
2“Cilvēka dēls, paziņo Jeruzālemei par viņas preteklībām,
3saki: tā saka Kungs Dievs par Jeruzālemi: tava dzimta un tava izcelsme ir no Kanaāna zemes, tavs tēvs ir amorietis, un tava māte ir hetiete!
4Tā tu piedzimi – todien, kad tu piedzimi, tev nabassaiti nepārgrieza, ar ūdeni tevi nemazgāja, lai tu būtu tīra, arī ar sāli tevi nenoberza un autos tevi neietina.
5Neviens uz tevi pat nepaskatījās līdzcietībā, lai darītu tev to kaut aiz līdzjūtības – tavā piedzimšanas dienā tie nometa tevi uz lauka, nicinādami tavu dzīvību.
6Tad es gāju tev garām, es ieraudzīju, ka tu ķepurojies savās asinīs, un tev, kas gulēji savās asinīs, es sacīju: dzīvo! – tev, kas gulēji savās asinīs.
7Tad es vairoju tevi bez skaita kā zāli laukā, tu izaugi stalta un kļuvi jo krāšņa, piebrieda tavas krūtis, mati tev sakuploja – bet tu biji plika un nabaga!
8Kad es gāju tev garām, es skatījos, un redzi – jau klāt tavs laiks mīlēt! Un es ar saviem svārkiem apklāju tavu kailumu, un es tev zvērēju, es stājos derībā ar tevi, saka Kungs Dievs, un tu biji mana!
9Es mazgāju tevi ūdenī, noskaloju tavas asinis un ieziedu tevi ar eļļu.
10Es tevi ietērpu rakstītās drānās, apāvu ādas sandales, uzvilku tev vieglbalta lina drānas un apklāju tevi ar zīdu.
11Es tevi rotāju ar rokassprādzēm, kakla ķēdītēm,
12ar deguna riņķi, auskariem un brīnišķīgu vainagu.
13Tu biji izrotāta ar zeltu un sudrabu, tavas drānas bija no vieglbalta lina, ar zīdu izrakstītas! Tava barība bija smalki milti, medus un eļļa, un tu kļuvi arvien skaistāka, līdz stājies ķēniņienes godā.
14Tautas daudzināja tavu vārdu skaistuma dēļ, jo ar manis doto krāšņumu tavs skaistums bija nevainojams, saka Kungs Dievs.
15Tu paļāvies uz savu skaistumu, savu slavu tu izmantoji, lai maukotu, tu atdevies maucībai ar katru garāmgājēju – tu piederēji tiem!
16Tu ņēmi savas drānas un darināji raibas segas augstieņu altāriem, un tur tu tā maukoji kā neviens vēl līdz šim, nedz arī turpmāk!
17Tu arī ņēmi manis dotās krāšņās rotas, manu zeltu un sudrabu, un darināji sev vīrišķā atveidus un maukoji ar tiem.
18Tu ņēmi izrakstītas drānas, ko uzsegt tiem, tu atdevi tiem manu eļļu un manu kvēpināmo.
19Un barību, ko es tev devu, smalkos miltus, eļļu un medu, ko es tev devu ēst, tu cēli tiem priekšā par tīkamu smaržu! Tā bija, saka Kungs Dievs.
20Tu ņēmi manus dēlus un meitas, ko man dzemdējusi, un upurēji tiem par ēdamo upuri. Vai tad maukot vien tev bija par maz?!
21Tu nokāvi manus dēlus un upurēji tos elkiem!
22Visā savā preteklībā un maucībā tu pat nepieminēji savas jaunības dienas, kad tu biji plika un nabaga un ķepurojies savās asinīs.
23Ak, vai tev! Ak, vai! – visa tava ļaunuma dēļ, saka Kungs Dievs.
24Tu sev cēli augstienes un ikvienā līdzenākā vietā taisīji paaugstinājumus.
25Katra ceļa galā tu cēli paaugstinājumus un sagānīji savu skaistumu – kad vien kāds gāja garām, tu atpleti savas kājas un maukoji, cik spēji!
26Tu maukoji ar saviem kaimiņiem ēģiptiešiem, kam branga miesa, un vairoji savu maucību, lai mani sadusmotu.
27Redzi, es izstiepu roku un atņēmu tev pienākošos daļu, un es tevi atdevu tavām ienaidniecēm filistiešu meitām – tās kaunējās par tavu negantību.
28Tad tu maukoji ar asīriešiem, jo biji neapmierināma – tu maukoji, bet arī tie tevi neapmierināja.
29Tu vairoji savu maucību ar kaldiešiem no tirgoņu zemes, bet arī tie tevi neapmierināja.
30Cik zemas tev vēlmes, saka Kungs Dievs, ka tu tā esi darījusi – tu, mauku mauka!
31Tu cēli augstienes katra ceļa galā un taisīji paaugstinājumus uz visām ielām, un tu pat nebiji kā citas maukas, jo nicināji samaksu, –
32laulības pārkāpēja, kas sava vīra vietā pieņem svešos!
33Jo visām maukām tiek dotas dāvanas, bet tu dod dāvanas saviem mīļākajiem, tu piekukuļo viņus, lai tie nāk pie tevis no visām malām maukot ar tevi.
34Tu ar savu maucību atšķiries no visām citām sievām – neviens nealkst maukot ar tevi, un tad tu maksā, bet tev nemaksā! Tā tu atšķiries!
35Tādēļ tu, mauka, klausies Kunga vārdu!
36Tā saka Kungs Dievs: tādēļ, ka tava kaisle ir izvirdusi un atsedzies tavs kailums, maukojot ar taviem mīļākajiem, un visu tavu pretīgo elku un tavu dēlu asiņu dēļ, ko tu šiem elkiem atdevi, –
37tādēļ, redzi, es sapulcēšu visus tavus mīļākos, gan tos, kas tev vēl tīkami, gan tos, kas tev jau apriebušies. Es tos pulcināšu pret tevi no visām pusēm, un es atsegšu tavu kailumu – lai tie ierauga tavu kailumu!
38Un es tevi tiesāšu par laulības pārkāpšanu un asins izliešanu – es izliešu tava niknuma un dusmības asinis!
39Es tevi atdošu viņiem, un tie nopostīs tavas augstienes un sagāzīs tavas svētnīcas, tie noraus tev drānas un paņems tavas rotas, un tad pametīs tevi galīgi pliku!
40Tie sapulcinās pret tevi veselu pulku un nomētās tevi akmeņiem, un tad sacirtīs zobeniem.
41Tavus namus tie nodedzinās ar uguni, un daudz sievu noraudzīsies, kā tie tev izpilda spriedumu! Es izbeigšu tavu maucību, un maukas algu tu vairs nedāļāsi.
42Tikai tad es rimšos savā niknumā pret tevi un novērsīšu savu greizsirdību, es mitēšos un vairs nedusmošu.
43Tādēļ ka tu pat nepieminēji savas jaunības dienas, bet skumdināji mani ar visām šīm lietām, redzi, es pavērsīšu tavu nodarījumu pret tevi, saka Kungs Dievs, tad tu vairs negudrosi par savām preteklībām!
44Redzi, ikviens parunu teicējs par tevi teiks: kāda māte, tāda meita!
45Tu esi meita savai mātei, kurai riebās gan pašas vīrs, gan bērni; tu esi māsa savām māsām, kurām riebj viņu vīri un bērni! Jūsu māte ir hetiete un jūsu tēvs – amorietis.
46Tava vecākā māsa ir Samarija, kas dzīvo ziemeļos no tevis, un tava jaunākā māsa dzīvo dienvidos – tava māsa Sodoma!
47Tu nestaigāji viņu ceļus un nedarīji viņu preteklības – viss, ko tu darīji, bija daudz nešķīstāks!
48Kā es esmu dzīvs! – saka Kungs Dievs, ne tava māsa Sodoma, ne viņas meitas tā nav darījušas, kā tu un tavas meitas.
49Redzi nu, šī ir tavas māsas Sodomas vaina – lepnība, rijība un pašpaļāvība; tāda bija viņa un viņas meitas, nabagam un cietējam tās vis nepalīdzēja,
50bet turēja augstu prātu un darīja preteklības. Es to redzēju un tādēļ tās aizslaucīju!
51Samarija nav darījusi pat ne pusi no taviem grēkiem, tu esi darījusi daudz vairāk preteklību nekā viņas. Un ar visām šīm tevis darītajām preteklībām tu esi pierādījusi, ka tavas māsas ir par tevi taisnīgākas.
52Tad nu arī nes savu kaunu, jo tu attaisnoji savas māsas ar saviem grēkiem, rīkojoties pretīgāk nekā viņas, – viņas ir taisnīgākas par tevi. Tad nu esi apkaunota un nes savu kaunu, jo tavas māsas ir taisnīgākas.
53Tomēr es atbrīvošu viņas no gūsta – Sodomu un viņas meitas, Samariju un viņas meitas – un tevi kopā ar viņām.
54Lai tu nes savu kaunu un esi apkaunota par visu, ko esi darījusi viņām par mierinājumu.
55Tava māsa Sodoma un viņas meitas atkal būs tādas kā agrāk, un Samarija un viņas meitas arī būs tādas kā agrāk, un arī tavas meitas būs tādas kā agrāk.
56Savas lepnības dienās tu pat nepieminēji savas māsas Sodomas vārdu,
57pirms atklājās tavs ļaunums, kā tagad Edoma meitas un visas viņu kaimiņienes, un filistiešu meitas no visas apkārtnes nicina tevi,
58bet tev jānes tava negantība un tavas preteklības,” saka Kungs.
Mūžīga derība59Tā saka Kungs Dievs: “Es tev darīšu tāpat, kā tu esi darījusi – tu nonievāji zvērestu, tu lauzi derību!
60Es atceros savu derību, ko es noslēdzu ar tevi tavas jaunības dienās – es to nostiprināju uz mūžiem!
61Tad tu atcerēsies savus nodarījumus un kaunēsies. Tu pieņemsi gan savu vecāko, gan jaunāko māsu, jo es tev tās došu par meitām – bet ne pēc manas derības ar tevi.
62Es nostiprināšu savu derību ar tevi, tad tu zināsi, ka es esmu Kungs!
63Tādēļ atceries un kaunies, un neatdari savu muti aiz kauna, kad es piedošu visu, ko tu esi darījusi!” saka Kungs Dievs.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
