1Bet Kungs sūtīja lielu zivi, lai tā aprij Jonu; un Jona bija zivs vēderā trīs dienas un naktis.
2Un Jona lūdza Kungu, savu Dievu, no zivs vēdera,
3sacīdams:
“Savā postā piesaucu Kungu, un viņš man atsaucās,
no pekles vēdera brēcu – tu izdzirdēji mani.
4Tu iesviedi mani dzelmē, jūras serdē!
Straumes apjoza mani.
Visas tavas šļākas un bangas pār mani gāzās!
5Un es teicu – esmu padzīts no tavām acīm,
kad atkal ieraudzīšu tavu svēto templi?!
6Ūdeņi kļāvās pār mani.
Dzelme mani apjoza, aļģes vijās ap galvu.
7Nokāpu līdz kalnu pamatiem.
Zeme slēdzās pār mani uz mūžiem –
tu manu dzīvību cēli no bedres,
Kungs, mans Dievs!
8Kad izvārga mana dvēsele, atcerējos Kungu;
pie tevis mana lūgšana cēlās – tavā svētajā templī!
9Kas pie nīcīgiem elkiem vēršas, noliedz žēlastību;
10bet es, skaļi pateikdams, tev upurēšu,
ko esmu solījies, samaksāšu –
glābiņš pie Kunga!”
11Un Kungs pavēlēja zivij, un tā izvēma Jonu krastā.
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
