1Un Kungs sacīja Mozum:
2“Saki priesterim Elāzāram, Ārona dēlam, lai izņem kvēpināmos traukus no deguma vietas un uguni no tām lai nes projām, jo tie ir kļuvuši svēti –
3kvēpināmie trauki ar šo grēcinieku dzīvībām. Lai no tiem izkaļ plāksnes altāra pārklājumam, jo viņi tās pienesa Kungam, tāpēc tie ir svēti, lai tie top par zīmi Israēla dēliem.”
4Un priesteris Elāzārs ņēma vara kvēpināmos traukus, kuros bija upurējuši sadegušie, un no tiem tika izkalts pārklājums altārim
5par atgādinājumu Israēla dēliem – lai neviens svešinieks, kas nav no Ārona dzimuma, netuvojas kvēpināt upuri Kunga priekšā, lai tam neizietu kā Koraham un viņa pulkam. Tā Kungs pavēlēja caur Mozu.
6No rīta visa Israēla dēlu sapulce runāja pret Mozu un Āronu: “Jūs nokāvāt Kunga tautu!”
7Sapulce sanāca pret Mozu un Āronu, devās uz Saiešanas telti, un, redzi, to apklāja mākonis, un parādījās Kunga godība.
8Un Mozus un Ārons iznāca Saiešanas telts priekšā.
9Tad Kungs sacīja Mozum:
10“Ej prom no šīs sapulces, un es aprīšu viņus vienā mirklī!” Un viņi krita uz sava vaiga.
11Un Mozus sacīja Āronam: “Ņem kvēpināmo trauku, liec tur uguni no altāra, liec kvēpināmajā traukā kvēpināmās smaržzāles, nes ātri pie sapulces un veic izlīgumu par viņu grēku, jo nāk Kunga dusmas – sākusies sērga!”
12Ārons darīja, kā Mozus teica, skrēja sapulces vidū – redzi, tautā jau bija sākusies sērga – un, uzlicis kvēpināmās smaržzāles, veica izlīgumu par tautas grēku.
13Viņš nostājās starp mirušajiem un dzīvajiem, un sērga mitējās.
14Sērgā bija miruši četrpadsmit tūkstoši septiņi simti, neskaitot tos, kas bija miruši kopā ar Korahu.
15Un Ārons atgriezās pie Mozus Saiešanas telts durvīs, un sērga mitējās.
Ārona spieķis16Un Kungs sacīja Mozum:
17“Runā uz Israēla dēliem un ņem no tiem spieķus – pa spieķim no katra tēvu nama vadoņa, kopā divpadsmit spieķus. Katrs lai raksta uz spieķa savu vārdu.
18Ārona vārdu lai raksta uz Levī spieķa, jo viens spieķis ir viņu abu tēvu namiem.
19Noglabā tos Saiešanas teltī pretī liecībai, kur es tev atklāšos zināms.
20Un būs tā – sazaļos tā vīra spieķis, kuru es izvēlēšos. Es izbeigšu Israēla dēlu kurnēšanu, ko viņi kurn pret jums.”
21Un Mozus runāja uz Israēla dēliem, un visi vadoņi viņam deva spieķus – ik vadonis pa spieķim, katrs vadonis pēc sava tēvu nama – kopā divpadsmit spieķus, un Ārona spieķis bija starp viņu spieķiem.
22Mozus noglabāja spieķus Kunga priekšā Liecības teltī.
23Ebr 9:4No rīta Mozus gāja Liecības teltī, un redzi – bija uzplaucis Ārona spieķis no Levī nama un bija sadzinis zarus, raisījis ziedus un nobriedinājis mandeles.
24Mozus iznesa viņu spieķus no Kunga priekšas pie visiem Israēla dēliem, un viņi apskatījās, un katrs paņēma savu spieķi.
25Un Kungs sacīja Mozum: “Atliec Ārona spieķi atpakaļ liecības priekšā, lai tas glabājas par zīmi visiem dumpīgajiem, lai beidzas viņu kurnēšana pret mani – ka viņi nemirst!”
26Un Mozus darīja, kā Kungs viņam pavēlēja, – tā viņš darīja!
27Un Israēla dēli teica Mozum: “Redzi, mēs ejam bojā, mēs pagalam, mēs visi pagalam!
28Ikviens, kas tuvojas Kunga Mājoklim, mirst! Vai mums visiem jāiet bojā?!”
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
