2. Korintiešiem 7 - New Latvian Inter-confessional Bible

Pāvila prieks par draudzes grēku nožēlu

1Kad nu mums, mīļotie, ir tādi apsolījumi, šķīstīsim sevi no visiem miesas un gara netīrumiem, lai sasniegtu svētumu Dieva bijībā.

2Atvēliet savās sirdīs vietu mums; mēs neesam nevienam ļaunu darījuši, nevienu neesam samaitājuši, nevienu neesam ļaunprātīgi izmantojuši.

3Es nerunāju, lai notiesātu; jo es jau iepriekš sacīju, ka jūs esat mūsu sirdīs tālab, lai mēs kopā mirtu un kopā būtu dzīvi.

4Man ir pilna paļāvība uz jums; es ļoti lepojos ar jums; es esmu mierinājuma pilns un pārpilns ar prieku visās mūsu ciešanās.

52Kor 2:13Kad ieradāmies Maķedonijā, mūsu miesai nebija nekādas atelpas, mēs visādi tikām spaidīti: ārēji – cīņas, iekšēji – bailes.

6Bet Dievs, kas dod iepriecu pazemīgajiem, iepriecināja arī mūs ar Tita ierašanos –

7un ne tikai ar viņa ierašanos, bet arī ar to iepriecinājumu, kādu Tits bija saņēmis no jums – viņš paziņoja mums par jūsu ilgošanos, jūsu dziļajām bēdām, jūsu dedzību manis dēļ, tā ka mans prieks bija vēl lielāks.

8Lai gan vēstulē es jūs apbēdināju, es to nenožēloju; agrāk bija tā, ka es nožēloju – redzu, ka tā vēstule uz brīdi jūs apbēdināja, –

9toties tagad es priecājos un ne tādēļ, ka jūs tikāt apbēdināti, bet gan tādēļ, ka tikāt apbēdināti uz atgriešanos no grēkiem: jo jūs tikāt apbēdināti pēc Dieva nolūka, lai tādējādi no mums nekāds pāridarījums jums nerastos.

10Jo bēdas, kas ir pēc Dieva nolūka, ved uz atgriešanos un izglābšanos, ko nenožēlo, bet pasaulīgās bēdas ved nāvē.

11Redzi, šīs bēdas pēc Dieva nolūka – cik lielu nopietnību tās radīja jūsos, kādu tieksmi aizstāvēties, kādu sašutumu, bailes un ilgošanos, kādu centību, kādu tieksmi pēc taisnas tiesas! Bet visā tajā jūs sevi parādījāt šķīstus.

12Tādējādi, ja arī es jums rakstīju, tad nedz pāridarītāja, nedz pārestību izcietušā dēļ, bet lai jums pašiem atklātos jūsu rūpes par mums Dieva priekšā.

13Tas viss mums ir devis iepriecinājumu. Pie šā mūsu iepriecinājuma mēs vēl vairāk priecājāmies par Tita prieku, jo viņa gars ir spirdzinājies no jums visiem.

14Ja arī kādā lietā esmu viņam lielījies par jums, tad nekaunos, jo, tāpat kā viss, ko jums runājām, ir patiesība, tā arī mūsu lielīšanās Titam izrādījās patiesība.

15Un viņa pieķeršanās jums ir jo lielāka, atceroties jūsu paklausību, kā ar bailēm un trīsām viņu uzņēmāt.

16Priecājos, ka varu uz jums visur paļauties.