Psalmi 89 - New Latvian Inter-confessional Bible

Par Dieva derību ar Dāvidu

1 .

2Par Kunga žēlastību dziedāšu mūžos,

es vēstīšu audžu audzēm par tavu uzticību!

3Es teicu: tava žēlastība celta uz mūžiem,

debesīs nolikta tava uzticība. –

4Es slēdzu derību ar savu izredzēto,

es zvērēju Dāvidam, savam kalpam:

5 –

6Debesīs slavē tavus brīnumus

un tavu uzticību svēto pulkā,

7jo kurš padebešos līdzīgs Kungam,

kurš ir kā Kungs starp dievu dēliem?

8Dievs, bijāts svēto sapulcē,

liels un baiss visiem, kas apkārt!

9Kungs, Pulku Dievs, – kurš ir kā tu?

Varenais Kungs,

tava uzticība – ap tevi!

10Tu valdi pār lepno jūru –

kad tā slej viļņus, tu rāmini tos!

11Tu satrieci lepno kā līķi,

ar stipru elkoni svaidīji naidniekus.

12Tev debesis un tev zeme,

zemes virsa un viss uz tās –

tu esi tās dibinājis.

13Ziemeļus un dienvidus tu esi radījis,

Tābors un Hermons gavilē tavu vārdu.

14Tev elkonis varens,

stipra tev roka,

pacelta tava labā roka!

15Taisnība un tiesa – tava troņa pamats,

žēlastība un patiesība iet tev pa priekšu.

16Svētīta tauta, kas gavilēt prot, –

Kungs, tava vaiga gaismā tie staigā,

17tavu vārdu tie dzied augu dienu

un tavu taisnību tie cildina,

18jo viņu spēka rota – tu,

un tava vēlība mūs stiprina!

19Jo no Kunga – mūsu vairogs,

no Israēla Svētā – mūsu ķēniņš!

20Reiz tu runāji parādībā,

saviem uzticīgajiem tu teici:

es palīdzēju varonim,

es paaugstināju izredzēto tautā!

21 –

39Bet nu tu viņu atmet un atraidi

un skaisties uz savu svaidīto,

40tu lauz derību ar savu kalpu,

tu vārti zemē viņa kroni,

41tu sašķel visus viņa vaļņus,

sagāz viņa cietokšņus gruvešos,

42ik garāmgājējs viņu aplaupa,

kaimiņiem viņš par apsmieklu,

43tu cel viņa pretinieku labo roku,

tu priecē visus viņa naidniekus,

44tu atcērt viņa zobena asmeni

un nebalsti viņu kaujā,

45tu esi atņēmis viņa spožumu

un viņa troni nogāzis zemē,

46apcirpis viņa jaunības dienas,

apklājis viņu ar kaunu.

47Cik ilgi vēl, Kungs? Vai mūžam tu slēpsies?

Vai kā uguns degs tavs naids?

48Atceries, cik man mūža –

tik dvesmai tu radījis visus cilvēkbērnus!

49Kurš cilvēks dzīvo un neredz nāvi,

un paglābjas no šeola varas?

50Kur tava senā žēlastība, mans Kungs,

ko zvērēji Dāvidam savā uzticībā?

51Atceries, mans Kungs, tavu kalpu negodu,

ko nēsāju krūtīs, no daudzām tautām!

52Kā apsmej tavi naidnieki, Kungs,

kā tie apsmej tava svaidītā soļus!

53Lai slavēts Kungs mūžam!

Patiesi un patiesi!