1 Jk 4:13–16 Nedižojies ar rītdienu –
tu nezini, ko tā nesīs.
2Lai cits tevi liela, ne paša mute –
svešas, ne tavas lūpas!
3Akmens ir smags, un smilts sver pulka,
bet muļķa dusmas smagākas par abiem!
4Naids ir cietsirdīgs, dusmas ir trakas –
bet kas var pastāvēt skaudības priekšā?!
5Labāks izsacīts pārmetums
nekā noklusēta mīlestība!
6Kad draugs sāpina, tas no sirds!
Kad naidnieks skūpsta, tas no lieka!
7Paēdis nonievā medus kāres,
neēdušam pat rūgts ir salds!
8Kā putns atstāj savu ligzdu,
tā vīrs savas mājas!
9Eļļa un kvēpināmais priecē sirdi,
draudzības saldums stiprina dvēseli.
10Turies pie draugiem un pie sava tēva draugiem,
ka tev nelaimes dienā nav jātek uz brāļa namu –
labāk kaimiņš, bet tuvu,
nekā brālis, bet tālu!
11Dēls, esi gudrs un priecē manu sirdi,
lai man ir ko atbildēt tam, kas mani peļ!
12Gudrais patveras, manīdams briesmas,
vientieši brāžas – un dabū sodu.
13Kurš galvo par svešu, tam atņem mēteli!
Kurš galvo par svešinieci, tam atņem visu!
14Skaļā balsī šis kaimiņu sveic, agrumā cēlies,
tas domā, ka viņu lād!
15Pile pēc piles lietainā dienā
un sievas rāšanās – viens un tas pats!
16Kas grib to apvaldīt, tas ķer pēc vēja,
tas lūko eļļu sasmelt ar delnu!
17Dzelzi asina dzelzs,
cilvēku – otrs cilvēks.
18Kas kopj vīģes koku, ēdīs tā augļus,
kas rūpējas par savu kungu, nāks godā.
19Kā ūdenī vaigs pret vaigu,
tā cilvēka sirdī – otrs cilvēks.
20Šeolu un pazušanu nevar piebarot,
un cilvēka acis nevar piebarot!
21Tīģelis – sudrabam un krāsns – zeltam,
bet vīru noskata pēc viņa slavas.
22Kaut tu muļķi ar piestu grūstu
miezerī kopā ar putraimiem,
pat tad viņa muļķība no tā neatlēks!
23Lūkot lūkojies pēc savām kazām,
uzmani savus govju pulkus –
24neba uz mūžiem manta,
nedz kronis uz audžu audzēm!
25Zāle nopļauta, un atāls aug,
un saplūktas kalnu mētras –
26nu jēri tavam ģērbam
un āži, ko maksāt par lauku,
27un gana kazas piena, ko pašam cienāties,
ko cienāt saimi, ko mielot kalpones!
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
