1Dziedātāju vadonim pēc meldijas: „Nepazudini!“ Dāvida dziesma.
2Vai jūs patiesi spriežat taisnu tiesu, jūs Dieva ieceltie varenie? Vai taisnīgi tiesājat cilvēku bērnus?
3Jūs perināt savās sirdis netaisnību, visā zemē jūsu rokas tiecas pēc varasdarbiem.
4Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, un tas, kas melus runā, alojas no pašām mātes miesām.
5Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž,
6Kas neklausa vārdotāja balsi, ja tas arī labi māk apvārdot.
7Dievs, satriec zobus viņu mutē! Kungs, sadragā jauno lauvu žokļus!
8Lai viņi izgaist kā ūdens, kas notek; kad viņi uzliek savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas.
9Kā gliemezis, kas lienot izplūst gļotās, kā sievas nelaikā dzimis bērns, kas neredz saules, tā lai viņi izzūd!
10Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, Viņš tos atlauzis vēl zaļus no zara savās karstās dusmās un aizraus projām vētrā.
11Taisnais priecāsies, redzēdams atriebību, viņš mazgās savas kājas bezdievju asinis.
12Tad cilvēki sacīs: „Patiešām, taisnais ievāc augļus pēc nopelna! Tiešām vēl ir Dievs, kas zemes virsū tiesā!“
Who We AreWhat We EelieveWhat We Do
2025 by iamachristian.org,Inc All rights reserved.
